-
Foto: Oskars Rozenbergs
Instalācijas OOZE darbu pamatā cirkulē divi galvenie jēdzieni – aiziešana un laiks. Izstāde skar jautājumus par to, kas notiek pēc aiziešanas – kā plaisā un gaist pieredzētais, cik neiespējami ir noturēt to, kas izlēmis pazust un kādus nospiedumus mūsos atstāj tie, kas jau sen ir izgaisuši. OOZE gan tuvojas domu caurspīdīgumam, gan mēģina aptvert materialitātes miesisko dabu, liekot pastāvīgi jautāt – kas no pieredzētā, saglabātā ir īsts. OOZE pēta skaidru, bet baiļu pilnu nojautu – ka esamība ir galēji negarantēta un ārkārtīgi trausla, un tā jebkurā brīdī var pilnībā pazust.
